Budisms

Budisms ir radies V gadsimtā, pirms mūsu ēras, Indijā. VI gadsimtā, pirms mūsu ēras, Indijas sabiedrība pārdzīvoja sociāli – ekonomisko un kultūras krīzi. Tajā laikā, Indijā bija ļoti daudz klaiņojošo askētu, kuri visiem vēstīja par savu pasaules redzējumu. Viņu uzdrīkstēšanās, pretoties eksistējošajai kārtībai, izraisīja tautas simpātijas. Mācību vidū, kuras tika sludinātas, bija arī budisms, kurš sabiedrībā kļuva aizvien populārāks.

Daudzi pētnieki uzskata, ka budisma pamatlicējs bija reāla persona, kura bija dzimusi 560. gadā pirms mūsu ēras, Indijas ziemeļrietumos un sauca viņu Sidhartha Gautama. Savu ceļu viņš sāka meklēt, kad pēc bezrūpīgās un laimīgās jaunības, sāka asi sajust dzīves bezizeju un šausmas pret neskaitāmajām iemiesošanās reizēm. Viņš aizgāja projām no mājām, lai sarunās ar viedajiem, atrastu atbildi uz jautājumu, kā cilvēks var atbrīvoties no ciešanām. Tā viņš ceļoja septiņus gadus un vienreiz, sēžot zem koka Bodhi , pār viņu nāca apskaidrība. Viņš atrada atbildes uz saviem jautājumiem. Vārds Buda nozīmē “apskaidrotais”. Apstulbis no savas atklāsmes, viņš zem koka nosēdēja vairākas dienas, bet tad devās uz ieleju pie cilvēkiem, kuriem sāka sludināt jauno mācību. Savu pirmo sprediķi viņš noturēja Benaresē. Iesākumā, viņam pievienojās pieci, viņa bijušie skolnieki, kuri attālinājās no viņa tajā brīdī, kad viņš atteicās no askētisma. Vēlāk, viņam pievienojās ļoti daudz sekotāju. Viņa idejas bija tuvas daudziem cilvēkiem. Četrdesmit gadu laikā, viņš savu mācību sludināja Centrālajā un Ziemeļu Indijā.

Galvenās atklāsmes, pie kurām nonāca Buda:

  • Visa cilvēka dzīve ir mocības.
  • Atklāsme balstās uz dzīves nepatstāvību un visu lietu mainību. Viss rodas, lai pēc tam tiktu iznīcināts.
  • Eksistencei nav substances, tā aprij pati sevi, tāpēc budismā tā tiek attēlota liesmas veidā, bet no liesmām ir iespējams iznest tikai bēdas un ciešanas.
  • Ciešanu iemesls ir mūsu vēlmes.
  • Ciešanas rodas tāpēc, ka cilvēks ir piesaistīts dzīvei, viņš slāpst pēc eksistēšanas. Bet eksistēšana ir piepildīta ar ciešanām, tāpēc, ciešanas eksistēs tik ilgi, kamēr cilvēks vēlēsies dzīvot.
  • Lai atbrīvotos no ciešanām, vajag atbrīvoties no vēlmēm.
  • To var sasniegt tikai tad, kad iestājas nirvāna, kura budismā tiek skaidrota kā vēlmju apdzišana, kā slāpju pazušana. Bet vai tā vienlaicīgi nav arī dzīves izbeigšanās? Budisms izvairās no tiešas atbildes. Par nirvānu tiek izteikti tikai negatīvi spriedumi: tās nav vēlmes, tas nav saprāts, ne dzīve un ne nāve. Tas ir tāds stāvoklis, kurā atbrīvojas no dvēseles pārdzimšanas. Vēlāk, nirvāna budismā tiek uzskatīta stāvokli, kurš sastāv no brīvības un apgarotības.
  • Lai atbrīvotos no vēlmēm, vajag sekot astoņu pakāpju ceļam.
  • Tieši šo pakāpju pārvarēšana, ceļā uz nirvānu, ir arī galvenā Budas mācība. Mācības pamatā ir doma, ka visur vajag izvēlēties vidusceļu.

Lūk, šie stāvokļi:
Pareiza saprašana: vajag noticēt Budai, ka pasaule ir pilna ar ciešanām.
Pareizi nodomi: vajag stingri noteikt savu ceļu, ierobežot savas kaislības un tieksmes.
Pareiza valoda: vajag sekot līdzi saviem vārdiem, valodai jābūt patiesai un labvēlīgai.
Pareizi darbi: vajag izvairīties no ļaundarīgiem darbiem, savaldīties un veikt labus darbus.
Pareizs dzīves veids: jādzīvo tā, lai nedarītu pāri dzīvajām radībām.
Pareizi centieni: jāseko līdzi savām domām, dzīt projām visi slikto un noskaņoties uz labo.
Pareizi nodomi: jānoskaidro, kas ir ļaunums – no mūsu miesas.
Pareiza koncentrēšanās: vajag regulāri un pacietīgi trenēties, iedziļināties patiesības meklējumos.