Budisma psiholoģija – vai tāds apzīmējums vispār ir pieņemams (otrais turpinājums)?

Vēlēšanās saprast prātu un prāta stāvokļus, savus pirmsākumus guva no uzticīgās kalpošanas Budam. Budas piekritēju atskaites sākumpunkts bija izteicieni: “…nenodarīt pāri, sasniegt labestīgumu, attīrīt savu prātu…”.

Bet kas ir prāts? Kā lai to izprot? Tieši to, viņi mēģināja noskaidrot vairāku gadsimtu garumā. Viņi, domāja ne tikai par to, ko mēs Rietumos būtu saukuši par psiholoģisko veselību, bet viņi iedvesmojās no Budas redzējuma – bezgalīgā, lån 1000 kr, bezrobežu cilvēciskā prāta potenciāla.

Budisms savā mācībā, vēršas pie novērošanas, lai noteiktu redzēto lietu patiesumu, bet tādai metodei nav nekā kopīga ar laboratorijas eksperimentiem, tāpēc, ka gūtā pieredze vienmēr ir individuāla. Budisma psiholoģijas gadījumā tas noslēdzas ar introspekciju. Sevis novērošana ir veids, kā ieraudzīt to, kā tu pats reaģē uz to vai citu notikumu, lietā, utt.

Tāpēc, cilvēkus, kuri budismā ir pētījuši prātu, savā ziņā var nosaukt par budisma psihologiem. Runājot par budisma psiholoģiju, mums vajag izvairīties no ierobežotas, mūsu saprašanas par budismu. Tas ir tāpēc, ka angļu valodā , nav vārdu, kuri būtu spējīgi atainot prāta stāvokli kopumā, kā arī aprakstīt augstākos prāta stāvokļus. Apzināts prāta stāvoklis, kura laikā tas neuztver nekādus ārējos kairinātājus, neko nejūt, tajā nav ierastās aktivitātes – netiek atzīts. Attiecīgi, tādi prāta stāvokļi netiek iekļauti attiecīgajā terminā “psihe” vai “prāts”.

Ļoti svarīgi ir norādīt arī uz atšķirībām starp prāta stāvokļiem, kuri tiek panākti īslaicīgi un tiem, kuri sastāv no noturīgām izmaiņām. Garīgajiem prāta stāvokļiem, nav obligāti jābūt visu laiku, tāpēc, ka ir skaidrs, ka tā cilvēks var sajusties tik uz mirkli, bet jau pēc brīža, viņa prāta stāvoklis var būt ļoti tāls no garīgā prāta stāvokļa. Kaut gan ir iespējams sasniegt ilgstošus, pozitīvus un noturīgus prāta stāvokļus. Kādā brīdi, cilvēks atrod noturīgu un dziļu iekļūšanu realitātē un tas, savukārt, viņam garantē nepārtrauktu virzīšanos uz Apgaismību. Budismā to sauc par bezrobežu domāšanu. Tātad, mums ir trīs termini – psiholoģiskais, garīgais, bezrobežu, lai mēs varētu aprakstīt dažādus apziņas attīstības etapus.

Lai, sāktu prāta izmeklēšanu, budisma psiholoģijā ir svarīgi sev atgādināt, ka prāts un notikumi prātā ir jēdzieni, kuri var kļūt par pamatu realitātes apzināšanai. Būtībā, jēdzieni rodas divos veidos. Pirmkārt, ar iedomāšanos, otrkārt – ar sajušanu. Budisma psiholoģija pieder pie otrās kategorijas.

Budismā, prātam ir nozīmē visā tajā, ko mēs jūtam, tāpēc, jebkuru apgalvojumu, jūs varat pārbaudīt pats uz sevis, gūt savu pieredzi, bet ar vienu noteikumu, ja jūs esat gatavs to darīt godīgi. Iekšējais miers, skaidrība un iedziļināšanās, kuras var attīstīt ar meditācijas palīdzību, ne tikai palīdzēs jums šajā procesā, tās ir vienkārši nepieciešamas, lai to veiktu. No budisma skatu punkta, mēģināt filozofēt vai pat skaidri domāt ir bīstami, ja jūsu prāts nav attīrīts no negatīvām domām (lån trods rki). Neviens mēģinājums, izprast realitāti, nebūs veiksmīgs, ja mēs neveltīsim pienācīgu uzmanību savam prātam stāvoklim. Tas nozīmē, ka budismā filozofija ir cieši saistīta ar meditāciju. Vajag izrauties no personiskajiem aprobežojumiem vai individuālās lietu uztveres, vismaz tik lielā mērā, lai varētu atbrīvot prātu no negatīvajiem stāvokļiem un lai varētu ieraudzīt patiesību.