Ko darīt, lai pārdzīvotu personisko finanšu krīzi?

Kaut arī vispārējā finansiālā situācija nesen ir uzlabojusies daudzviet pasaulē, tajā skaitā arī Amerikas Savienotajās Valstīs, daudzi cilvēki joprojām saskaras ar smagiem personīgajiem finansiālajiem apstākļiem. Ir svarīgi, lai varētu atpazīt pazīmes, kas novedušas pie personīgas finansiālas sagrāves, lai jūs varētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no finanšu krīzes un atgrieztos uz pareizā ceļa, pirms nav par vēlu.

Ja patērētāji, kas atrodas personīgās finanšu krīzes tuvumā, var atzīt, ka lietas ir sliktas, viņi var veikt nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu sev. Pazīmes, kas liecina par finansiālu krīzi, ir diezgan skaidras – jūs nepārtraukti nemaksājat savus rēķinus laikā, izlaižat kādus maksājumus, ir problēmas ar jūsu kredītkartēm, ņemiet naudu no ietaupījumiem vai pensionēšanās naudas, un strīdaties ar sev tuvajiem par finansēm . Par laimi patērētājam ir vairāki resursi, lai izvairītos no finanšu grūtībām. Ko tieši darīt, pirms nav par vēlu?

Veiciet rēķinus laicīgi
Lai gan var likties, ka tas nav liels aspekts, nespēja savlaicīgi maksāt rēķinus var novest pie lielākām finansiālām problēmām. Apmaksājot rēķinus vēlu, rodas papildu maksa, piemēram, nokavēšanas maksa, un vienlaikus tas arī pasliktina līmeni, saistībā ar kredīta iegūšanu. Arī daži studentu aizdevumu aizdevēji un kredītiestādes palielinās jūsu procentu likmi pēc viena novēlota maksājuma.

Izvairieties no maksājumu veikšanas ar kredītkartēm
Kad jūs izmantojat savu kredītkarti, lai veiktu maksājumus ar citiem rēķiniem, jūs spēlējat ļoti riskantu spēli. Jūs ne tikai apmaksājat rēķinus ar naudu, kas jums nav, tāpēc galu galā jūs maksājat vairāk, jo jūs saņemat procentus no jūsu kredītkartes izsniedzēja vai imprumuturi on line 24/7.

Atrisiniet parādu ar savu partneri
Nauda ir viens no iemesliem, kāpēc pāri cīnās. Tā vietā, lai ignorētu, kad ir spriedze, klausieties otru pusi un izdomājiet, vai tas, ko viņi saka, ir taisnība. Turklāt, ņemot vērā pārmērīgu parāda summu, var noteikti papildināt finansiālus argumentus, bet, ja jūs strādājat kopā, jūs varat izstrādāt plānu parādu apmaksai vai vismaz cīņai, lai nerastos jauni.

Atveriet rēķinus, kad tie atnāk
Daži mēdz teikt, ka nezināšana ir svētlaime, bet rēķinu ignorēšana tikai novedīs pie vēl lielākām briesmām. Lai gan atvērt rēķinus var radīt stresu, tas ir vienīgais veids, kas var palīdzēt kontrolēt finanšu līdzekļus. Pat ja jums liekas, ka jums nav jāmaksā, sāciet aplūkot savus rēķinus un izstrādāt plānu par to, kā pārvaldīt savu parādu, un atcerieties, ka jums ir zināmas izvēles iespējas. Pamēģiniet zvanīt kreditoram vai uzņēmumam, lai noskaidrotu, vai varat īslaicīgi samazināt maksājumu vai ja tā ir luksusa preču zīme, piemēram, satelīta televīzija, domājat par veidiem, kā jūs varat to samazināt vai pilnībā attiekties.

Dzīvojiet savu līdzekļu ietvaros
Mēs visi zinām, ka katru mēnesi mums vajadzētu nedaudz ietaupīt, un jūs nevarat ietaupīt, ja jūs tērējat vairāk, nekā jūs nopelnāt. Dzīvot ar knapi savilktiem galiem mēnesi pēc mēneša ir ļoti stresa pilns laiks un var izraisīt lielas finansiālas problēmas un pat kaitēt veselības stāvoklim – bani imprumut urgent fara acte.

Personiskās finanšu krīzes atrisināšana gluži kā globālā var prasīt ievērojamu laiku, bet noteikti nevajag atmest centienus uzlabot situāciju. Ja tiek veikti pareizie pasākumi, rezultātiem noteikti būtu jāparādās agrāk vai vēlāk. Vēl daudz kas ir atkarīgs no finanšu iegūšanas avota un tā, vai ir iespējams iegūt papildus naudas iegūšanas avotus, lai atrisinātu parādus u.c. aspektus, kas neļauj uzlabot vispārējo situāciju.

Budisma psiholoģija – vai tāds apzīmējums vispār ir pieņemams (otrais turpinājums)?

Vēlēšanās saprast prātu un prāta stāvokļus, savus pirmsākumus guva no uzticīgās kalpošanas Budam. Budas piekritēju atskaites sākumpunkts bija izteicieni: “…nenodarīt pāri, sasniegt labestīgumu, attīrīt savu prātu…”.

Bet kas ir prāts? Kā lai to izprot? Tieši to, viņi mēģināja noskaidrot vairāku gadsimtu garumā. Viņi, domāja ne tikai par to, ko mēs Rietumos būtu saukuši par psiholoģisko veselību, bet viņi iedvesmojās no Budas redzējuma – bezgalīgā, lån 1000 kr, bezrobežu cilvēciskā prāta potenciāla.

Budisms savā mācībā, vēršas pie novērošanas, lai noteiktu redzēto lietu patiesumu, bet tādai metodei nav nekā kopīga ar laboratorijas eksperimentiem, tāpēc, ka gūtā pieredze vienmēr ir individuāla. Budisma psiholoģijas gadījumā tas noslēdzas ar introspekciju. Sevis novērošana ir veids, kā ieraudzīt to, kā tu pats reaģē uz to vai citu notikumu, lietā, utt.

Tāpēc, cilvēkus, kuri budismā ir pētījuši prātu, savā ziņā var nosaukt par budisma psihologiem. Runājot par budisma psiholoģiju, mums vajag izvairīties no ierobežotas, mūsu saprašanas par budismu. Tas ir tāpēc, ka angļu valodā , nav vārdu, kuri būtu spējīgi atainot prāta stāvokli kopumā, kā arī aprakstīt augstākos prāta stāvokļus. Apzināts prāta stāvoklis, kura laikā tas neuztver nekādus ārējos kairinātājus, neko nejūt, tajā nav ierastās aktivitātes – netiek atzīts. Attiecīgi, tādi prāta stāvokļi netiek iekļauti attiecīgajā terminā “psihe” vai “prāts”.

Ļoti svarīgi ir norādīt arī uz atšķirībām starp prāta stāvokļiem, kuri tiek panākti īslaicīgi un tiem, kuri sastāv no noturīgām izmaiņām. Garīgajiem prāta stāvokļiem, nav obligāti jābūt visu laiku, tāpēc, ka ir skaidrs, ka tā cilvēks var sajusties tik uz mirkli, bet jau pēc brīža, viņa prāta stāvoklis var būt ļoti tāls no garīgā prāta stāvokļa. Kaut gan ir iespējams sasniegt ilgstošus, pozitīvus un noturīgus prāta stāvokļus. Kādā brīdi, cilvēks atrod noturīgu un dziļu iekļūšanu realitātē un tas, savukārt, viņam garantē nepārtrauktu virzīšanos uz Apgaismību. Budismā to sauc par bezrobežu domāšanu. Tātad, mums ir trīs termini – psiholoģiskais, garīgais, bezrobežu, lai mēs varētu aprakstīt dažādus apziņas attīstības etapus.

Lai, sāktu prāta izmeklēšanu, budisma psiholoģijā ir svarīgi sev atgādināt, ka prāts un notikumi prātā ir jēdzieni, kuri var kļūt par pamatu realitātes apzināšanai. Būtībā, jēdzieni rodas divos veidos. Pirmkārt, ar iedomāšanos, otrkārt – ar sajušanu. Budisma psiholoģija pieder pie otrās kategorijas.

Budismā, prātam ir nozīmē visā tajā, ko mēs jūtam, tāpēc, jebkuru apgalvojumu, jūs varat pārbaudīt pats uz sevis, gūt savu pieredzi, bet ar vienu noteikumu, ja jūs esat gatavs to darīt godīgi. Iekšējais miers, skaidrība un iedziļināšanās, kuras var attīstīt ar meditācijas palīdzību, ne tikai palīdzēs jums šajā procesā, tās ir vienkārši nepieciešamas, lai to veiktu. No budisma skatu punkta, mēģināt filozofēt vai pat skaidri domāt ir bīstami, ja jūsu prāts nav attīrīts no negatīvām domām (lån trods rki). Neviens mēģinājums, izprast realitāti, nebūs veiksmīgs, ja mēs neveltīsim pienācīgu uzmanību savam prātam stāvoklim. Tas nozīmē, ka budismā filozofija ir cieši saistīta ar meditāciju. Vajag izrauties no personiskajiem aprobežojumiem vai individuālās lietu uztveres, vismaz tik lielā mērā, lai varētu atbrīvot prātu no negatīvajiem stāvokļiem un lai varētu ieraudzīt patiesību.

Budisma psiholoģija – vai tāds apzīmējums vispār ir pieņemams (turpinājums)?

Turpinot rakstu, ir jāsaka, ka brīvībai ir pilnīgi pretējas sekas. Prāts – tā nav manta, tas nav statiska vienība vai apziņas funkcija. Prāts pilnībā sastāv tikai no savas darbības. Tas nozīmē, ka tas pastāvīgi mainās, bet kustēties tas var vai nu radošajā virzienā vai nu graujošajā virzienā. Katru brīdi prāts stāv izvēles priekšā: atkārtot vecos uzvedības modeļus un staigāt pa apli vai pārveidot uzvedības modeļus un radīt jaunus apstākļus garīgajai izaugsmei. Katru mirkli eksistē iespēja virzīties uz priekšu, kā arī iespēja staigāt pa apli un tas nozīmē – nekur tālāk nevirzīties. Mums ir dotas tiesības, attīstīt savu apziņas līmeni ejot pa garīgās attīstības ceļu un visu laiku uzdot jautājumus. Turklāt, prāta stāvokli, nevar būt nošķirti viens no otra. Sāpīgos un kaitīgos prāta stāvokļus nav iespējams novietot zem atslēgas, kamēr mēs attīstām savu apziņu, prieku un labestību. Katru mirkli mēs sevī veicinām vai nu pozitīvu prāta stāvokļa attīstību, vai arī pastiprinām negatīvo prāta stāvokļa attīstību.

Vairāk informācijas šajā portālā – fixdengi.com

Ja cilvēks pieliek piepūli, lai attīstītos pozitīvajā virzienā, viņa dzīve iegūst daudz nopietnāku jēgu, tāpēc, ka cilvēks pats, uzņemas par to atbildību. Cilvēkam, ieviešas skaidrība, par noteikta dzīves veida ieviešanu savā dzīvē. Lūk, tas viss nozīmē iet pa budisma ceļu.

Budisms, tēlaini, bieži vien tiek pielīdzināts ceļam vai takai. Ceļš, tas ir simbols faktam, ka mēs varam mainīties, varam attīstīties. Ja mēs apzināmies, kas mēs esam šobrīd un par ko varam kļūt nākotnē, mēs varam sākt īstenot šo pāreju. Mums ir dotības, brīvas izvēles iespējas, sekot mūsu interesēm un ieviest tās savā dzīvē.

Ir tāds izteiciens – mēs attīstām savu ceļu. Te nav runa par ārējo, bet par objektīvo. Mēs paši – esam ceļš. Ja mēs domājam par ceļu, kā par kaut ko ārēju, tad mēs varam pieķerties bezjēdzīgai idejai par to, kāda garīgā disciplīna mums ir vajadzīga, lai mēs tai varētu sekot. Mēs nesekojam budisma ceļam tādā nozīmē, it kā mūs pa to kāds vestu, piemēram, kā aitas, bet mēs, ejot pa to, cenšamies novirzīties no tā, pagaršot kaut ko asu vai arī pasmaržot puķes ceļa malā.

Ir saprotams, ka bez objektīviem kritērijiem iztikt nevarēsim, tos vajag ņemt vērā un rīkoties saskaņā ar tiem, bet pats ceļš, neatrodas kaut kur ārpusē, tas ir mūsu iekšpusē. Runa nav par to, lai jūs iespiestu sevi sekot kādam konkrētam ceļam vai iet kādā noteiktā virzienā. Ceļš jums vienkārši piedāvā individuālo, personīgo problēmu risinājumu. Ja jūs apzināties un saprotat sevi šajā brīdī, tad tas ir sākumpunkts jūsu pašattīstībai. Ceļš – tas esat jūs pats un jūsu spēja organizēt prāta procesu attīstību pozitīvā virzienā.

Prāta stāvokļu atpazīšana un organizēšana, ir kļuvusi par vienu no galvenajiem uzdevumiem, daudzām budisma piekritēju paaudzēm.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Budisma psiholoģija – vai tāds apzīmējums vispār ir pieņemams?

Jau pašā sākumā, gribam jums pateikt, ka tāda lietā, kā budisma, patiesībā, nemaz neeksistē. Rietumos, mēs varam runāt par budisma ētiku, budisma filozofiju, budisma loģiku, utt., bet kopumā, visa budisma mācība ir integrēta tradīcija. Tā ir vienota un nedalāma? Ņemiet jebkuru tās aspektu un no tā automātiski izrietēs visi pārējie aspekti. Ja jūs izdalāt un apgūstat vienu vai otru aspektu, tad jums draud briesmas, ka jūs palaidīsiet garām to kopsakarību ar citiem aspektiem, kā arī to – no kura tas aspekts ir cēlies. Tas, savukārt, tik tiešām ir noticis laika gaitā un to var saukt par budisma filozofiju.

Tajā pašā laikā, no termina nav iespējams uzreiz atbrīvoties it īpaši tad, ja mēs to lietojam attiecībā pret budisma mācībām par prāta funkcionālo dabu, par to, kā tas iespaido mūsu garīgo dzīvi kopumā un daļēji – meditāciju. Budisma psiholoģija – nav aprakstāma zinātne, tai ir tikai viens mērķis – tās pielietojums praksē. Praktiskais labums, ko mēs gūstam, ir iespēja saprast to, kas notiek mūsu pašu prātā, kā arī saskatīt atšķirību starp noderīgiem, vērtīgiem notikumiem un negatīviem, kaitīgiem notikumiem mūsu prātā. Tā sākas ar domu – mums ir loma pasaules radīšanas procesā, kurā, pēc tam, mēs atrodam sevi un vienīgais veids, kā uzlabot mūsu ceļu ir uzlabot doto situāciju – uzņemties atbildību par radušos situāciju, tas ir, uzņemties atbildību par sava paša prāta stāvokli.

Budisms vēsta, ka mūsu grūtības sākas no mūsu nezināšanas. Nezināšana, tradicionāli tiek pielīdzināta reibumam, bet rīcība, kura rodas no nezināšanas – rīcībai reibuma stāvoklī. Tāds izpratne, var likties ļoti drūma, bet tas nav nekas vairāk, kā tikai veselīgi secinājumi. Reizēm, mēs pat neapzināmies, kādu ļaunumu mēs nodarām, tikai tāpēc, ka nesaprotam ko darām. Mēs iedarbinām kaut kādus procesus, kaut ko runājam, stājamies kontaktos ar cilvēkiem un rezultātā neizbēgami radām sev problēmas. Kaut gan, kādreiz, mēs ļoti labi saprotam, ka mūsu dzīve, lielākā vai mazākā mērā sastāv no problēmām, kuras mēs radām tādā veidā, bet pārāk bieži, mēs tajā neredzam problēmu – un tā, patiesībā, ir vislielākā problēma.

Jautājums nav saistīts ar to, kā aizsargāt sevi un atteikties no jebkuras darbības līdz Apgaismības iestāšanās mirklim: mums jāsaprot, lai dzīvotu ir nepieciešams rīkoties, tātad, tas nozīmē, ka mums būs arī jākļūdās. Bet, ja mēs saprotam, ko mēs darām, mēs varam sagraut reaktīvos rīkošanās modeļus, kuri mums visu laiku liek atkal un atkal radīt vienas un tās pašas problēmas. Lai sagrautu tādus reaktīvos modeļus, kuri mums sagādā tik daudz ciešanu, vajag saprast, ka vajag veidot jaunu domāšanas modeli, kā arī jaunus jušanas un uzvedības modeļus.

Skaidri redzot savas grūtības, zinot, ar ko ir jāsāk, cilvēks ir spējīgs pieņemt izvēli, kura priekšā atrodas un saprast, ka tā viņam dos jaunu brīvības pakāpi. Tā nav absolūtā brīvība – sākumpunktu mēs neizvēlamies, bet mēs esam spējīgi izvēlēties, ko mums darīt ar radušos situāciju. Tam, kur mēs atrodamies, ir mazāka nozīme, nekā tam, zinām mēs to vai nē. Brīvība rodas no sevis zināšanas un iespēju apzināšanās, kuras palīdzēs izrauties no esošās situācijas.
Turpinājums nākamajā rakstā.

Rakstu sagatavojuši mūsu partneri.

Budisms

Budisms ir radies V gadsimtā, pirms mūsu ēras, Indijā. VI gadsimtā, pirms mūsu ēras, Indijas sabiedrība pārdzīvoja sociāli – ekonomisko un kultūras krīzi. Tajā laikā, Indijā bija ļoti daudz klaiņojošo askētu, kuri visiem vēstīja par savu pasaules redzējumu. Viņu uzdrīkstēšanās, pretoties eksistējošajai kārtībai, izraisīja tautas simpātijas. Mācību vidū, kuras tika sludinātas, bija arī budisms, kurš sabiedrībā kļuva aizvien populārāks.

Daudzi pētnieki uzskata, ka budisma pamatlicējs bija reāla persona, kura bija dzimusi 560. gadā pirms mūsu ēras, Indijas ziemeļrietumos un sauca viņu Sidhartha Gautama. Savu ceļu viņš sāka meklēt, kad pēc bezrūpīgās un laimīgās jaunības, sāka asi sajust dzīves bezizeju un šausmas pret neskaitāmajām iemiesošanās reizēm. Viņš aizgāja projām no mājām, lai sarunās ar viedajiem, atrastu atbildi uz jautājumu, kā cilvēks var atbrīvoties no ciešanām. Tā viņš ceļoja septiņus gadus un vienreiz, sēžot zem koka Bodhi , pār viņu nāca apskaidrība. Viņš atrada atbildes uz saviem jautājumiem. Vārds Buda nozīmē “apskaidrotais”. Apstulbis no savas atklāsmes, viņš zem koka nosēdēja vairākas dienas, bet tad devās uz ieleju pie cilvēkiem, kuriem sāka sludināt jauno mācību. Savu pirmo sprediķi viņš noturēja Benaresē. Iesākumā, viņam pievienojās pieci, viņa bijušie skolnieki, kuri attālinājās no viņa tajā brīdī, kad viņš atteicās no askētisma. Vēlāk, viņam pievienojās ļoti daudz sekotāju. Viņa idejas bija tuvas daudziem cilvēkiem. Četrdesmit gadu laikā, viņš savu mācību sludināja Centrālajā un Ziemeļu Indijā.

Galvenās atklāsmes, pie kurām nonāca Buda:

  • Visa cilvēka dzīve ir mocības.
  • Atklāsme balstās uz dzīves nepatstāvību un visu lietu mainību. Viss rodas, lai pēc tam tiktu iznīcināts.
  • Eksistencei nav substances, tā aprij pati sevi, tāpēc budismā tā tiek attēlota liesmas veidā, bet no liesmām ir iespējams iznest tikai bēdas un ciešanas.
  • Ciešanu iemesls ir mūsu vēlmes.
  • Ciešanas rodas tāpēc, ka cilvēks ir piesaistīts dzīvei, viņš slāpst pēc eksistēšanas. Bet eksistēšana ir piepildīta ar ciešanām, tāpēc, ciešanas eksistēs tik ilgi, kamēr cilvēks vēlēsies dzīvot.
  • Lai atbrīvotos no ciešanām, vajag atbrīvoties no vēlmēm.
  • To var sasniegt tikai tad, kad iestājas nirvāna, kura budismā tiek skaidrota kā vēlmju apdzišana, kā slāpju pazušana. Bet vai tā vienlaicīgi nav arī dzīves izbeigšanās? Budisms izvairās no tiešas atbildes. Par nirvānu tiek izteikti tikai negatīvi spriedumi: tās nav vēlmes, tas nav saprāts, ne dzīve un ne nāve. Tas ir tāds stāvoklis, kurā atbrīvojas no dvēseles pārdzimšanas. Vēlāk, nirvāna budismā tiek uzskatīta stāvokli, kurš sastāv no brīvības un apgarotības.
  • Lai atbrīvotos no vēlmēm, vajag sekot astoņu pakāpju ceļam.
  • Tieši šo pakāpju pārvarēšana, ceļā uz nirvānu, ir arī galvenā Budas mācība. Mācības pamatā ir doma, ka visur vajag izvēlēties vidusceļu.

Lūk, šie stāvokļi:
Pareiza saprašana: vajag noticēt Budai, ka pasaule ir pilna ar ciešanām.
Pareizi nodomi: vajag stingri noteikt savu ceļu, ierobežot savas kaislības un tieksmes.
Pareiza valoda: vajag sekot līdzi saviem vārdiem, valodai jābūt patiesai un labvēlīgai.
Pareizi darbi: vajag izvairīties no ļaundarīgiem darbiem, savaldīties un veikt labus darbus.
Pareizs dzīves veids: jādzīvo tā, lai nedarītu pāri dzīvajām radībām.
Pareizi centieni: jāseko līdzi savām domām, dzīt projām visi slikto un noskaņoties uz labo.
Pareizi nodomi: jānoskaidro, kas ir ļaunums – no mūsu miesas.
Pareiza koncentrēšanās: vajag regulāri un pacietīgi trenēties, iedziļināties patiesības meklējumos.

Budisma virzieni

Pirmie budisti, bija tikai neliela daļa, no daudzām, tajā laikā konkurējošām neortodoksālo virzienu sektām. Bet, ar laiku, viņu iespaids kļuva aizvien lielāks. Budismu, pirmām kārtām, atbalstīja pilsētu iedzīvotāji: pārvaldnieki un karavīri, jo viņi tajā redzēja iespēju atbrīvoties no brahmanu kundzības.

Pirmie Budas sekotāji, lietus periodā, pulcējās kādā vientuļā vietā un gaidīja, kad tas beigsies. Līdz ar to, izveidojās pavisam neliela kopiena. Tie cilvēki, kuri pievienojās kopienai, parasti atteicās no sava īpašuma un viņus sauca par bhikšu, kas tulkojumā nozīmē “nabags”. Viņi noskuva galvu, uzvilka skrandas, kuras pārsvarā bija dzeltenā krāsā un atstāja sev tikai pašu nepieciešamo: trīs apģērba gabalus, skuvekļus, adatu, jostu, sietu, lai izkāstu ūdeni un attīrītu to no kukaiņiem, zobu tīrāmo un trauku ziedojumiem. Lielāko, sava laika daļu, viņi pavadīja ceļojumos un vāca ziedojumus. Ēst viņi drīkstēja tikai līdz pusdienlaikam un ēdienam obligāti vajadzēja būt veģetāram. Pamestās ēkās, viņi nogaidīja kamēr beidzas lietus periods, šajā laikā viņi sarunājās par izglītojošām tēmām un praktizēja dažādas garīgas prakses. Netālu no tādām apmešanās vietām, tika apglabāti mirušie bhikšu. Vēlāk, šajās apbedīšanas vietās, tika uzstādīti pieminekļi – kupolveidīgas celtnes ar pilnībā aizmūrētām ieejas durvīm. Apkārt šiem pieminekļiem, vēlāk tika būvētas citas celtnes. Vēl, mazliet vēlāk, šo vietu apkaimē sāka veidoties klosteri. Sāka parādīties mūku dzīves noteikumi. Kamēr Buda bija dzīvs, viņš pats izskaidroja visus sarežģītos jautājumus un mācības. Pēc viņa nāves, mutvārdu tradīcija eksistēja vēl ilgu laiku.

Samērā drīz, pēc Budas nāves, viņa sekotāji sasauca pirmo sanāksmi lai kanonizētu mācību. Sanāksme notika pilsētā Radžagrihā un tās mērķis bija izstrādāt Budas mācības tekstu. Bet, ne jau visi bija mierā ar sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc 380. gadā, pirms mūsu ēras, tika sasaukta vēl viena sanāksme Vaišalā, un tās mērķis bija atrisināt radušās domstarpības.

Īpašu uzplaukumu, budisms ieguva imperatora Ašoki valdīšanas laikā, kurš tiek datēts ar III gadsimtu pirms mūsu ēras. Pateicoties viņa milzīgajiem centieniem, budisms kļuva par oficiālu valsts ideoloģiju un izgāja ārpus Indijas robežām. Ašoka darīja ļoti daudz budisma labā. Viņš uzcēla 84 000 pieminekļu, viņa valdīšanas laikā tika sasaukta trešā sanāksme Tipitaku, kurā tika pieņemts lēmums, sūtīt misionārus uz visām pasaules malām, pat uz Ceilonu. Uz Ceilonu, Ašoka aizsūtīja savu dēlu, kur tas kļuva par apustuli un pievērsa budismam vairākus tūkstošus cilvēku, kā arī izveidoja daudzus klosterus. Tieši šeit, tika apstiprināts budismu baznīcas dienvidu kanons – hinajana, kuru vēl tiek saukta par theravadu.

Pēdējā gadsimtā, pirms mūsu ēras vidū, Indijas ziemeļrietumos tika izveidota Kušanskas karaliste, par tās valdnieku kļuva Kaniška, kurš bija liels budisma piekritējs. Kaniška sasauca ceturto sanāksmi, kuras laikā tika noformulēti galvenie, jaunās budisma plūsmas virzieni.

Budisma svētā grāmata

Budisma mācība ir izklāstīta kanoniskajos krājumos un galvenais starp tiem ir kanons “Tripitaka”, kas tulkojumā nozīmē “trīs grozi”. Budistu teksti, pašos pirmsākumos, tika rakstīti uz palmu lapām, kuras pēc tam lika grozos. Kanons tika rakstīts pali valodā. Pali valodas izruna tiek pieskaitīta sanskritam, tieši tāpat, kā itāļu valoda – latīņu valodai. Kanons sastāv no trīs daļām.

Vinaja pitaka, kura satur etnisko mācību, kā arī ziņas par disciplīnu un ceremonijām. Tajā ietilpst 227 noteikumi, pēc kuriem dzīvo mūki.

Sutra pitaka, satur Budas mācību un populāro budisma literatūru, kā arī “Dhamapadu”, kas tulkojumā nozīmē “patiesības ceļš” un ‘Džataku” – stāstu krājumus par iepriekšējām Budas dzīvēm.

Abhidharma pitaka satur metafiziskos priekšstatus par budismu, filozofiskos tekstus, kuros ir izklāstīta budisma sapratne par dzīvi.

Visas, augstāk minētās grāmatas, atzīst hinajana, citiem budisma virzieniem ir savi svētie avoti.

Mahajanas sekotāji, par savu svēto grāmatu uzskata “Pradžna par lata sutra”. To uzskata par paša Budas atklāsmi. Bet, tā kā to saprast Budas līdzgaitniekiem bija grūti, to novietoja Čūsku pilī, līdz tiem laikiem, kad cilvēki būs gatavi uzņemt jauno mācību. Kad laiks bija pienācis, budists Nagaradžuna atgrieza to cilvēku pasaulei.

Svētās mahaju grāmatas ir uzrakstītas sanskritā un tajās ir ietverti gan mitoloģiskie, gan filozofiskie sižeti.

Svētajām mahaju grāmatām ir viena īpatnība, tajās visās ir rakstīts, ka Sidtarha Gautama nav vienīgais Buda, pirms viņa ir bijuši citi un pēc viņa arī būs citi.

Lielu interesi izraisa budisma kosmoloģija, tāpēc ka tā atrodas pasaules uztveres pamatā. Budisms uzskata, ka Visums sastāv no vairākām kārtām. Zemes pasaules centrā, kurš pats par sevi ir cilindrisks disks, atrodas kalns Meru. To ieskauj septiņas koncentrētas, gredzenveida jūras un tikpat kalnu apļi, kuri sadala jūras. Pēdējo kalnu grēdu no ārpuses, ieskauj jūra, kuru var redzēt cilvēki. Uz tās atrodas četras pasaules salas. Zemes dzīlēs atrodas elles alas. Virs zemes paceļas sešas debesis, un tajās dzīvo 100 000 dievu. Dieviem ir sava apspriežu zāle, kurā viņi pulcējas astotajā mēness dienā, kā arī savs izklaižu parks. Galvenais dievs ir Buda. Dievi paši var izvēlēties kad piedzimt un kad nomirt.

Virs sešām debesīm, atrodas 20 Brahmas debesis, jo augstāka debesu sfēra, jo vieglāk un garīgāk tajā ir dzīvot. Pēdējās četrās debesīs, kuras saucas brahmaloka, nav vairs nekādu tēlu un atdzimšanas, tur svētie jau izbauda nirvānu. Pārējo pasauli sauc par kamaloku. Viss kopumā veido Visumu un tādu Visumu ir bezgalīgi daudz.

Bezgalīgi daudz visumu ir gan ģeogrāfiskā nozīmē, gan vēsturiskā. Visumi dzimst un mirst. Visuma eksistēšanas laiks tiek saukts par kalpu. Uz bezgalīgās radīšanas un iznīcināšanas fona, norisinās dzīves drāma.